Burkā!

Ceļā pie bērniem un jauniešiem dosies mobilais smilšu terapijas kabinets Labdarības biedrība “Tavi draugi” kopā ar Sistēmiskās psihoterapijas centru šodien prezentē pirmo pārvietojamo smilšu terapijas kabinetu Latvijā. Tā mērķis – sniegt psiholoģisko palīdzību bērniem reģi...

Spoža ideja! 💡 Mobilais smilšu terapijas kabinets. 🚐
Vienkārši kādam bija jābūt pirmajam, kas šādu labu ideju realizēs.
Mobilais smilšu terapijas kabinets jau pēc nedēļas dosies uz Trikātu, tad vēl plānā Kurzeme+Latgale.
#projekts #smilšuterapija
Plašāk TV3 ziņas sižetā. 👇
tv3.lv/zinas/latvij...

Iemet agrus vārtus.
"early goals"
#anglicismi

"Stūrī zēvele", draugi: 🎧
@SturiZevele
#jaunsalbums
open.spotify.com/album/78hysi...

Vārdu sakot, politiskās šūpoles – tas ir labi, bet ASV pašlaik strauji gāžas vienā grāvī, un mani tas mazliet biedē.
#vakarapārdomas

Viņš turējās pie Trampa vēlēšanu “nozagšanas” mīta, atkārtoja prokremlisku retoriku par Ukrainu, nosodīja abortus kā slepkavību, iestājās par “kristīgu valsti”, kur reliģija un politika saplūst, atstumjot ateistus, citādi domājošos, stigmatizēja LGBTQ+ kopienu un noliedza klimata pārmaiņas.

taču iemiesojot ultrakonservatīvās Amerikas “atgūtās varenības” sapni, viņš vienlaikus bārstīja puspatiesības un bīstamus naratīvus.

kā fundamentālisma politika var pāraugt represīvā, cilvēktiesību – tostarp sieviešu tiesību – ierobežojošā sistēmā. Kērks bija neapšaubāmi harismātisks, bet vienlaikus pretrunīgs orators. Viņam izdevās aizraut jauniešus, kļūstot par vienu no MAGA kustības sejām,

Skatos uz to, kā šobrīd pēc Čārlija Kērka nāves viņa tēls tiek izmantots kā politisks ierocis – padarot viņu par mocekli un iebiedējot varas kritiķus (komiķus, žurnālistus)⚠️. Prātā nāk rakstnieces M. Atvudas “Kalpones stāsta” utopija (HBO lieliskais seriāls “The Handmaid’s Tale”), kas parāda,

Komentējot aktuālo. Likums nestrādā ar "neapzinātu rasismu"/Bībeles citātiem, bet ar konkrētiem faktiem. Jā, Raubiško neapšaubāmi drosmīgā rīcība vienlaikus atgādina par cilvēktiesībām, bet liek domāt arī par robežas drošību. Te saskaras empātija + hibrīdapdraudējuma realitāte.

Sarkanais paklājs.

💙

Kam skanēs postroks. Stunda kopā ar Miku Soloveju

"Mogwai" koncerta gaidās...
#postroks
klasika.lsm.lv/lv/raksts/st...

Mēs vienkārši mēģinājām būt moderni. Un tas nozīmē — organiski atgriežamies pie sava klusuma, savas būtības.
Maģistra darba saite: getd.libs.uga.edu/.../blackshe....
Attēlā: Izcilais Kendrika Lamāra LP "To Pimp A Butterfly"

Ar gadiem jau mēs (es varu runāt par sevi) vairāk ielūkojamies kodolā, kas veidojis tieši mūs pašus, mūsu senčus, nemēģinām vairs pieslēgties mūzikai ar prātu — klausāmies ar ķermeni un dvēseli. Un saprotam: tas "bling troksnis" mūs vairs neuzrunā. Tas patiesībā nekad nav uzrunājis.

Ja man būtu jāraksta vēl viens maģistra darbs (ja varētu sevi noklonēt, vai būtu daudz brīva laika), tad šī būtu viena interesanta tēma Latvijas kontekstā.

Blekšīra arī norāda, ka hiphops var būt tilts starp rasēm, taču balto attieksme pret šo kultūru = ambivalenta: no vienas puses, tā izpaužas kā melnās kultūras apbrīna (blackophilia), bet no otras — kā baiļu un aizspriedumu (blackophobia) caurvīta attieksme, kas daļēji sakņojas baltā pārākuma loģikā

Vēl autore min vēlmi piederēt (fit-in), iespēju gūt spēku un pašapziņu (empowerment), mācīšanos caur hiphopu — īpaši afroamerikāņu angļu valodas aspektos — kā arī fizisko izlādi caur deju.

Otrkārt, melnādainības (Blackness) apropriācija un vēlme būt foršiem/"krutiem" — hiphopa klausīšanās saistīta ar statusu un stilīgumu, īpaši pusaudžu vidū, un tiek izmantota kā veids, kā izveidot alter ego, identitāti vai izpaust piederību mūsdienīgajai kultūrai, piemēram, caur socmediju profiliem.

tāpat kā hiphops, arī šī mūzika bija veids, kā paust pretestību un meklēt savu identitāti. Vecāku aizliegumi klausīties hiphopa mūziku nereti tikai pastiprina tās pievilcību.

Pirmkārt, dumpīgums kā motivācija — hiphops kalpo kā līdzeklis, lai izaicinātu vecāku autoritāti un sabiedrības normas, ko personas uztver kā tipisku jaunības posmu.
Personīgi es šo dumpīgumu savos pusaudža gados izpaudu, klausoties pankroku —

mūsdienās vairāk nekā 70% hiphopa klausītāju ir baltie vidusšķiras pārstāvji.
Balstoties uz fokusgrupu datiem, viņa identificēja sešus galvenos iemeslus, kas skaidro baltādaino klausītāju vilkmi uz hiphopa mūziku un kultūru kopumā (arī "bling" komponenti).

Autore darba sākumā provocējoši norāda, ka balto interese par hiphopu var tikt uztverta kā sava veida “kultūras safari” — eksotisks ceļojums svešā teritorijā. Hiphops tradicionāli bijis “for us, by us” kultūra, kas pauž marginalizēto melnādaino kopienu pieredzi, tomēr

Ilgu laiku pats meklēju atbildi, kāpēc hiphops šobrīd piedzīvo tik lielu popularitāti. Šis darbs palīdz labāk izprast, kāpēc žanrs, kas sākotnēji radies kā afroamerikāņu pretošanās un pašizpausmes forma, ir kļuvis tik pievilcīgs tieši baltu jauniešu vidū — arī Latvijā, protams.

Uzdūros Janise Marie Blackshear 2007. g. maģ. darbam ("Understanding the white, mainstream appeal of hip-hop music: Is it a fad or is it the real thing?"), kas ir viens no retajiem (diez vai tādu ir simtiem) empīriskajiem pētījumiem par baltās auditorijas attieksmi pret hiphopu.

LTV, LSM u.c. mediji arīdzan ieklausās F. Ozola teiktajā. Viņš pašlaik ir uz vietas Izraēlā, pabeidzot doktorantūras studijas Latvijā, viņš tika uzņemts Haifas Universitātē postdoktorantūrā kā zinātniskais līdzstrādnieks.
Ja tas ir "brutāli", tad, protams, atvainojos. www.lsm.lv/autors/imant...

‘They made me feel I could do something with my life’: indie music legends pick their favourite Oasis songs Devendra Banhart finds mysticism in Acquiese, Snail Mail gets chills from Stand By Me and Johnny Marr chooses an absolute curveball as 17 musicians analyse the reunited band’s genius

‘They made me feel I could do something with my life’: indie music legends pick their favourite Oasis songs

Reini, es saprotu, ka esat kļuvis par rafinētas propagandas upuri, bet ceru, ka vismaz šodien - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, varbūt ietvītosiet kaut ko par šo tēmu... balansam?

BBC atzīst: "Tika pieļautas kļūdas gan pirms uzstāšanās, gan tās laikā"
Vai mūsu reperu — vispār plašāk mūziķu saimei — par šo nav nekas sakāms? Vai tiešām visi tik ļoti apolitiski?
lasi.lv/par-svarigo/...

Raksts neaizstāv Izraēlas darbības. Raksts ir par žurnālistiem un viņu darbu. Par organizāciju, kas izplata anonīmas vēstules un šo darbu kritizē. Rakstā tiek paustas bažas, ka PEN attālinās no sākotnējā mērķa — aizstāvēt vārda un preses brīvību. Ir komentārs no ekspertiem, Rakstnieku savienības.