Inga Knipinska

Mums ir viena saldētava, kura kopā ar ledusskapi. Skriešanu pa veikaliem es saucu: pēc vakariņām iziešu lociņu, attiecīgi esmu izkustējusies, nesūdzos, ka māga spiež, otrs - daru labu darbu un apkaroju liekos kilogramus. Uz veikalu ar auto tiek braukts tikai tad, ja nu baig liels kaut kas jāstiepj.

Tieši tā. Man pat kaut kādi buljoni saldētavā dzīvojas 😄 Vēl tagad atceros, kā pirms 25 gadiem pēc ceļojuma uz Zviedriju šausminājos un mammai stāstīju: iedomājies, tie psihopāti visu saldē. Pat maizi!! Inga 2025. gadā sasaldē maizi, ja nu aizmirstas nopirkt 😄

Tādā ziņā zinu, ka miltus mājās man vajag, jo vismaz reizi nedēļā kaut ko cepšu. Griķus daudz nevajag, jo tos ēdu tikai es, ja kāda makaronpaka mētājas - ideāli. Sēņu pilna saldētava, tad tur kaut kāda gaļa varbūt. Kaut kādas tomātu pastas visādiem virumiem un miers. Krējums jāpiepērk.

Tie sviesta kari ir vienkārši ideāli. Skatos, ēdu popkornu un ierēcu, bet nu krāni! Iedomājies!
Es joprojām atceros mūsu sarunu pie Jāņu galda, kur tu teici, ka tev vēl kovidlaika sviests nav apēsts 😆

+viņiem bija arī nespēja izsekot, kam jau ir beidzies termiņš, kas sabojājies utt. Nācās visko mest laukā regulāri. Ja šo spēj turēt līmenī, tad tā noteikti var darīt.

Ir lietas, kuras zinu, ka ēdīsim regulāri utt., man tiešām ir vairāki iepakojumi viskaut kā. Ja viesi "uzkrīt uz galvas", es viņiem uzkodu galdu varu saklāt piecās minūtēs, pat nenomirkšķinot ar aci.
Pagrabs un 2 saldētavas - šo piedzīvoju Vācijā pie vienas ģimenes. Viņiem arī tā bija, BET+

Jāteic, ka esmu diezgan izlutināta šajā jautājumā, jo man tās visas bodes ir teju vai blakus kā tādi pakomāti. Pat nav ļoti jāiespringst. Kungs ēd vienu un to pašu maizi, pienu dzer arī. Tik vien jāpaskatās, kur lētāk dod olas, krējumu, sviestu, kaut ko biezpienveidīgu. Nu banānu cena vēl interesē.

Esmu vienkārša sieviete, atveru otrdienas rītā bukletus, veicu 10 min izpēti sev interesējošiem produktiem, jo būsim godīgi, mēs pērkam gandrīz vienu un to pašu visu laiku. Apskatos, vai šonedēļ jāiet uz rimiku vai maximu. Viss. Paskatos, kāda nedēļa Lidl, ja nav Itālijas vai Grieķijas, var neiet.

Tikko piepirku pilnu ledusskapi ar Džugas sviestiņu, 200 g. Rimikā akcija šmakcija, ja nopērk divus, viens izmaksā 1.49 eiro. Termiņš labs, var likt arī saldētavā.

Gan jau, ka mana vaina ir sekot tikai 87 cilvēkiem 😆

Es ik pa laikam ieeju. Te man ir sajūta, it kā runātu tukšā telpā 😆

Varbūt tu būsi tik nogurusi no iešanas, ka neko no tā nedzirdēsi.

Privātmājās, kuras nav pat meža vidū, pat ne nomalē. Vienkārši māja kā māja, 3 stāvu dzīvokļu māja pa vidu, tad atkal privātmājas. Kāda jēga no ķēdes suņa šādā privātmājā? Kāda funkcija? Apriet visus kaķus, kuri iet garām? Psihopātiski skriet gar sētu un riet uz garāmgājējiem?

Jā, bet tā suņa varētu arī nemaz nebūt, jo funkcija tad kāda? Stulbi riet un kakāt pa rādiusu?

Nea. Pilsētā ir 3 palielas teritorijas ar mazdārziņiem. Ja baigi gribas zagt un nav kauna, var iet tur.

Alūksnē daudzstāvenes mijas ar privātmājām. Nu tāds mikslis. Privātmāju pagalmos vandās pa kādam (niknam) sunim, nu vai dzīvo pie ķēdes. Tad es domāju, priekš kam tas suns, ja cilvēki šajā pilsētā velo pie veikala atstāj nepieslēgtu. Ko tas suns tur sētā sargā? Un no kā?

"Nu labrīt! Man liekas, ka es tevi neesmu redzējusi gadu!"

Kolēģi ļoti priecīgi sagaidīja mani no 2 nedēļu atvaļinājuma.

Es tikai gribēju jums izstāstīt, ka igauņi ir baigie asprāši. Tas tāds uzdrukāts lācītis, ja. Mežā. Meža takā.

Kamēr atelpojos, sirsnīgi noraudājos, iedzēru nervu tabletes, kuras bija palikušas no tēta bērēm. Vajadzēja 2h pastaigu pa mežu, kamēr pārgāja. Nīderlandieši gan nekur neaizbrauca (sēž busā, nekustas), bet peldēties brauca daudzi igauņi, mēs viņiem sēnes, viņi mums foršas sarunas. Diena salabojās. ❤️

O, jā! Kliedzu, jo likās, vēl daži metri un tie zobi būs manās plikajās ciskās. It kā ar ērci dibenvaigā jau nebūtu bijis gana. Saimnieks savāc suni, no laipas atskrien saimniece un klāt ir arī mans princis ar zobenu, nu ok, nazi rokās. Man sākas panikas lēkme un asaras pašaujas pa gaisu.

Neko ļaunu nedomājot, eju pa ierasto taku, kura nu tagad ir gar nīderlandiešu busu. Dzirdu suņa rūkšanu, bet neredzu, no kurienes tā nāk, bet nekas, tajā brīdī "aiziešu pačurāt" gandrīz pārvēršas par "tūlīt pielikšu bikses", jo manā virzienā skrien nikns suns & rej. FUCK! Vai es sāku panikā kliegt?

Šodien bija tāds jestrs gadījums. Dzīvojamies, laiskojamies saulē, atbrauc nīderlandieši ar busu. Ievērtē apkārtni un izstaigā ar milzu haskiju bez pavadas. Sabēdājamies par izjaukto divvientulību, bet kā ir, ir. Neko darīt. Viss ir jaukiņi līdz brīdim, kad sadomāju iet uz tualeti.

Rītu sākām ar plikpeldi meža ezerā. Ūdens kā piens.

Ka ta! Jo cilvēkam, kurš jau pag sezonā dabūja laimu, vajag papildinājumu 😄

Kamēr man aizgāja tavs jautājums 😄

Jaunas intimitātes virsotnes. Meža vidus, putni čivina. Pārliecos pār meža namiņa galdu, cienītais pietuvojās tuvāk un man no dibenvaiga izvilka ērci.

Laikam nekad nebeigšu sajūsmināties par igauņu RMK (LVM ekvivalents) kempingu tualetēm. Tīras, sakoptas. Te vienā pat vnk stāv 40 rullīšu WC papīra paka, neviens nav atnācis un nofenderējis.

Kur jāskatās?

Jā, parasti uzlieku.

Nekad dzīvē nebūtu domājusi, ka bēru sagatavošanās procesā lielākā ņemte būs bēru cienasta organizēšana. Lai nu kur, bet ne jau Alūksnes pusē. Jau tā nervi beigti, bet te burtiski jāuzbāžas, lai dabūtu to, ko vajag un saņemtu rēķinu.