Egija

Izcila Rēzeknes bibliotēkas reklāma :)! Super, super, super!

www.facebook.com/share/r/1HAX...

Jā, jā…un Dikļos bija “Roidas tirgus”, nevis “krāmu tirgus” :)

Pati esmu no Valmieras un mani vecāki gružus sauc par roidu. Visi citi brīnās, bet ar radiem un savā starpā vienojas iznest “roidas”.

Varētu būt somugru izcelsme. Bet varbūt kļūdos… Tomēr man patīk, kad viņi tā saka. Tas tā mājīgi :)

Zinu, zinu…tā jau šķiet, ka kampaņu par veselību ir vairāk nekā kafijas reklāmu.
Bet…šis nav par avokado un cukuru, šeit cita lieta!

Te var ļoti palīdzēt ne tikai svešam cilvēkam, bet arī kādam no savējiem. Te traki svarīgi ir laicīgi, Ā.T.R.I. reaģēt. Kāpēc to gan neiemācīt bērniem :)?

Lauksaimniecības maģistrs par abortiem… Loģiski! Kas gan labāk zinātu par reprodukcijas kontroli un produktivitāti nekā cilvēks, kurš specializējies dzīvnieku vairošanā patēriņa nolūkos. Bioloģija taču viena, tikai etiķetes mainās :)).

:)
Ko lai saka…? Kaut kā ilgi šķitis, ka kas gan vairs var izbrīnīt pirms vēlēšanu laikā, bet absurds, izrādas, ir resurss, kas mūsu valsts politikā atjaunojas dabiski.

"Spried ar Delfi" par opozīcijas politiķu rosinātajām izmaiņām abortu veikšanā. Pilns ieraksts Studijā Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība) un Rīgas domes deputāte Mairita Lūse ("Progresīvie").

kā cilvēkam ar viltvārža sindromu, šī diskusija palīdz pašapziņai - izrādās var iesniegt grozījumus likumā, pat neiedziļinoties regulējumā un neklausot ekspertus, jo pietiek pateikt, ka ir maģistrs lauksaimniecības zinātnēs un aborti nav ne tuvu saistāmi ar sieviešu tiesībām.

Pareizi, pareizi! Beidzot autentisks formāts par ģimeni - vīrietis runā, sievietes klausās.

Sen jau vajadzēja reanimēt 18. gadsimta tradīcijas, kur sieviete piedalās, ja atnes tēju un klusi smaida.

Politiķis, mācītājs un režisors ienāk bārā…
Vai nē, piedodiet, politikā.
Izlemj, ka partiju ir par daudz un dibina ne-partiju.
Izgudro Šrēdingera cienīgu kvantu populismu ar un bez atbildības.

Tikai, lūdzu, atstājiet kaķīti dzīvu🙏!

Murrrs virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Ņau…

Es atvainojos… Cilvēka autonomija nav utopija, bet ikdienas realitāte ārstniecībā. Piesegties ar Kantu ir kā filozofiski apsegt sievietes tiesības ar maskulīnu mētelīti - pieklājīgi, bet garām.

Pašnāvība ir izmisums, ne izvēle. Sievietes lēmums par savu ķermeni ir apzināts un autonoms. Salīdzināt šos divus ir, maigi sakot, kļūdaini.

Dīvaini, ka šoruden tieši sievietes un viņu tiesības izliktas priekšvēlēšanu rudens tirdziņā.

Kad pašam intelekta un domāšanas kapacitātes nepietiek, vienmēr var mācīties no totalitārajiem kaimiņiem. Tur viņiem “labi” piemēri.

Ja “palīdzība” kļūst obligāta, tā vairs nav atbalsts, bet tests vai sieviete domā pietiekami “pareizi”.

Cita starpā - cik zinu, krievijā arī šāda prasība ieviesta. Esot par labu dzimstībai. Redz, kā “labi” sanāca.

Drošības josta aizsargā ķermeni no ārēja riska. Te jau grib valsts līmenī “piesprādzēt” (lasīt - ietekmēt) sievietes tiesības pašai pieņemt lēmumu. Tā vairs nav drošība. Tā ir kontrole. Šo nevajadzētu sajaukt.

Deputāti rosina ieviest obligātas konsultācijas pirms aborta - ReTV Opozīcijas deputāti rosina likumā noteikt obligātas konsultācijas pirms aborta, lai stiprinātu “nedzimušas dzīvības aizsardzību”.

Var jau saprast - pirmsvēlēšanu laiks…
Tomēr, ja sievietes ķermenis sāk kļūt par valsts teritoriju, tad, piedodiet, tas ir uzņemts kurss ļoti nejaukā virzienā, tādā, kas stipri atgādina totalitārismu.
retv.lv/sabiedriba/d...

Nu šādi Ziemassvētki izgriezīs budžeta un peļņas pogas helovīniem :).

Ļoti perfekti…

Klasisks authoritarian parenting style - sakārto istabu, citādi atslēgšu WiFi.
Pozitīvi - noteikumi skaidri. Negatīvi - visi joprojām pusaudža vecumā.

Jau piecus gadus svin otro dzimšanas dienu. Evija par nieru transplantāciju Kad Evija uzzināja, ka viņai ir nieru mazspēja, viņa nemaz neticēja, ka reiz būs nepieciešama transplantācija, jo slimība ilgus gadus par sevi nelika manīt.

Varētu šķist, ka mediji pārsātināti ar transplantācijas stāstiem.
Bet, piedodiet, nē. Tā nav mode, tas ir dzīvības fakts.
Katrs šāds stāsts ir atgādinājums, ka brīnums nav abstrakts, bet ļoti cilvēcisks. 💚

www.delfi.lv/life/5601720...

Mani šis patiešām izbrīna katru gadu. It kā rudens būtu centralizēti izsniegts tikai Siguldai.

Gaujas senleja, piemēram, Sietiņiezis, Līgatne, ceļš uz Dzērbeni. Tur patiesi viss tas pats – krāsas, pakalni, skaistas bildes. Tikai bez pūļiem un inflācijas.

Jā, tieši tas arī ir skaistums - mēs “iebraucam auzās”, “vāram ziepes” un ir “pilnīgs sviests”, bet tas viss notiek mūsu valodas vidē. Nevis vārdi, bet dzīves notikumi :).

Ārzemnieks, savukārt, varētu domāt, ka esam gastronomiski traumatizēta tauta ar higiēnas problēmām :))).

Burtiskie tulkojumi ir kā laboratorijas peles Uhaņā - interesanti novērot, bet bīstami palaist ēterā :)

Mjā…iedomājos kā ‘Smaržo pēc pusaudžu gara’ vai ‘Sit mani, bērniņ, vēlreiz’ skanētu, ja tās būtu dziesmas latviešu radio.

Nu nē, labāk nē… lai paliek kā ir.

Es gribētu redzēt “Zelta zirgu”,kur Antiņš nevis glābj princesi, bet savā psihoterapijas pašpalīdzības lokā stāsta, kā bērnībā viņam “nozaga spārnus” zirgu apsolīja, bet neuzdāvināja.
Princese ir viņa nepiepildītā pašvērtība.
Finalā Antiņš kļūst par kouču un izdod grāmatu”Atrodi savu iekšējo zirgu”.

Kāpēc man patīk laikmetīgās mākslas muzeji…? Pat nejauši uzņemta bilde izskatās pēc rūpīgi konceptuālas instalācijas….
….par cilvēka stāstu….
….melno bumbiņu laukā :)))).

Aizskrēju līdz Nobela mājai izmantot iespēju šo redzēt dzīvē, kā nu tas izskatās. Uz lieliem TV notiek translācija. Daudz ļaužu iekšpusē, ārā. Un ej nu sazin kāpēc vēl lieli, zeltītas krāsas baloni, pie kuriem daudzi centās bildēties.

Oslo lidostā Heidegers, citi labākie eksistenciālisma speciālisti un GPS apvienojuši spēkus:
‘Are you where you are….?”

Mans rokas bagāžas limits gan neiekļauj šāda veida eksistenciālas krīzes.

Bet…Nez, cik cilvēku šo pamana…? …vai vismaz - where they are?

Sasodīti laba sajūta, kad izdomā, kādu sapni, nonāc izstādē, kur gaismas bumbas manifestē dzīvību, spoguļi un par sievieti tiek stāstīts milzu satriecošos gobelēnos. Skaisti, spēcīgi, atmiņā vieta garantēta.
#skandināvimīlmākslu

Vigelanda mauzolejā gribējās klausīties DeadCanDance,bet programmā to nebija.Pirms koncerta gan paspēju to darīt AirPod’os.
Skanēja didžeridū.Tik hipnotiski, ka no ēkas izgāju nepareizā virzienā un bez somas.Kad atgriezos,pats izpildītājs mani jau gaidīja.
Tā sanāca lieliska saruna ar mākslinieku.

:)…tā ir slimnīca un Skandināvija. Viss pārdomāts gan ratiņu stūmējiem, gan braucējiem, gan jebkuram citam, kam pārvietošanās grūtības. Šis ir tikai viens zīmīgs leņķis vienā lielā kompleksā.