Kalvis Engīzers

Manuprāt, viens no lielākajiem draudiem demokrātiskai tiesiskai Latvijai ir drošības un ģeopolitiskās situācijas piesaukšana jautājumos, kuru saistība ar šiem stāvokļiem ir minimāla vai neesoša. Šīs prakses vienīgais mērķis ir cilvēktiesību nolikto robežu šaurināšana/dzēšana, ļaujot valstij “darīt”.

Alternatīva būtu tāda varas izpratne, kur varam iet kopā, taču tā ir loģiska, ja apzinās ikviena brīvību un vienvertību. Tajā mēs sevi pārvaldām kopā un tautas jēga ir pastāvīga, nevis manifestējoša tikai pie vēlēšanu urnām (power over v. power with). Politika gan laikam šajā ziņā nav unikāla. 🤷🏼

Manuprāt, biezā āda kā apzīmējums nejušanai un izturībai izklausās visai līdzīgi stereotipiskai maskulīnai dzimuma lomai. Gana daudz cilvēki politikā mēģina šo lomu atražot. Iemesls varētu būt citi stereotipi par šķietamu racionalitāti un tai piesaistītu tādu varas leģitimāciju, kurā citi ir objekti

Green Card Interviews End in Handcuffs for Spouses of U.S. Citizens

"We followed everything we were supposed to do"

Legitimate green card applicants with US spouses are being
arrested by armed, masked men at scheduled immigration interviews, taken away from their children, sent to prison

www.nytimes.com/2025/11/26/u...

2. Edmunds Zivtiņš stāsta par Eiropas pamodināšanu un citām Eiropas valstīm, kas sekošot Latvijas piemēram. Šķiet vietā atgādne par Re:Baltica “Šķelšanās” 4.sēriju, kur LPV birojā skan saruna: “Ja Šlesers izdarīto to, ko Orbāns Ungārijā, uz 20 gadiem[..] mēs būtu pie varas!” youtu.be/qpAE7tPpl1M?...

1. Linda Liepiņa liek skatīties Trampa Amerikas virzienā kā uz labo piemēru. Iespējams, Aplbaumai bija taisnība par trampisma mimikrijas pieaugumu, demokrātijas bākai satumstot: www.theatlantic.com/magazine/arc...

Gatavojot ārvalstniekiem kontekstuālu juridisku ieskatu pretvardarbības konvencijas denonsēšanas mēģinājumā, man no debatēm Saeimas sēdē acīs krīt divi citāti, kas liek domāt par tālejošiem mērķiem transformēt ne tikai Latviju, bet visu Eiropu. Abi no šķietami populārākā spēka Latvijā - LPV.

“The sudden disaster that requires the end of checks and balances, the dissolution of opposition parties, the suspension of freedom of expression, the right to a fair trial, and so on, is the oldest trick in the Hitlerian book. Do not fall for it.”

The war will end when Russia stops fighting. Therefore, pressure has to be put on Russia, so that they stop believing that they will win. Why is that so hard to understand?

Tāpēc es neesmu drošs par tikai racionālu argumentu pārliecinošo spēku atkalcilvēciskošanas diskursā. Varbūt vajag vēl kādu piegājienu, jo “aizture” šķiet dziļāka nekā vienkārša vientiesība. Man gan nav atbildes. Es tiešām ceru, ka Itālijai ar šiem grozījumiem pietiks un dzīvības tiks izglābtas.

Reiz auditorijā diskusijā par naida noziegumiem dzirdēju līdzīgu argumentu: kāpēc jābūt atšķirīgai attieksmei (naida vardarbība kļūst krimināla ātrāk nekā cita vardarbība). Biju pārsteigts, jo šis arguments izskanēja diskusijā, kuras pamatā ECT spriedums Hanova lietā, ko tur visi lasījuši.

Budžeta apspriešana Latvijā – sasteigta un nepārskatāma. Kā uzlabot tā kvalitāti un debašu kultūru? Somijā par nākamā gada valsts budžetu sāk domāt jau janvārī, bet Nīderlandē – vēl tad, kad parlamentā apspriež iepriekšējo budžetu. Salīdzinājumam – Latvijā līdzīgas darbības, kā šajās par labās praks...

Iespējams, budžeta veidotāji tā īsti nemaz negrib, lai kaut kas tiktu debatēts. Ir arī tādi politiķi, ka uztver demokrātisku debati un sabiedrības iesaisti kā sliktu, jo tur būs arī atšķirīgi viedokļi. Arī daudzi augsta līmeņa ierēdņi. Tās ir “dīlošanas” kultūras sekas.

Sadaļā par iekšējo drošību man šķiet jocīgi, ka privātumu būtiski ierobežojošu jaunu tehnoloģiju ieviešana šķietami tiek pozicionēta kā nenovēršama nepieciešamība un ka LV vienkārši jārod veids, kà to samērot ar cilvēktiesībām. Tikai tāpēc, ka kaut ko var izdarīt, nenozīmē, ka drīkst vai vajag. 🤷🏼

Viņa interesanti nošķir mākslu un zinātni, apgalvojot, ka zinātne liek domāt, bet māksla papildus arī just. Man šķiet, ka kvalitatīvie pētījumi sociālajās zinātnēs nav iespējami bez jušanas un empātijas. Ar zinatniskàm metodēm strādā ar jūtu, vērtību, uzskatu un izdzīvoto pieredžu materiālu.