Liene Brizga

Manā birojā ir indikatorsugu kartītes, zvaguļu sēklu maisi un beigta vabole kancelejas lietu plauktiņā. Kas jums interesants?

Nepiesauc, Nepasauc Mani Vēl IGO · Tas Ir Igo 1981-1997 Vol.2 · Song · 1998

Nu tad šodien šo var likt uz repeat open.spotify.com/track/1qbhhF...

Šī ir daudzkārša mala - dzelzceļa (pa labi), ceļa un meža. Tad nu arī tur viss auga un ziedēja - sākot no pīpenēm, raudenēm, ilzītēm, vizlīšiem, beidzot ar tumšsarkano un platlapu dzeguzeni.

Šodien pie poliklīnikas skaisti zied pulkstenīte un baltā madara, bet Āgenskalnā brīnišķīgas puķu dobes pie mājas, ielas pusē. Man ļoti patīk šīs pašu cilvēku veidotās dobes, kas nekad nav perfektas, bieži ir spontānas, bet ar raksturu. Labas apputeksnētājiem un atsvaidzina pilsētu. Forši.

Tas bija tik mazu brīdi. Nu I’mperfect ir atšķirīgs, Kā būt laimīgai arī.

Nopirku jauno sieviešu žurnālu, lai papētītu, kas jauns. Neesmu daudz lasījusi šo žanru pēdējā laikā, bet kāpēc jātaisa jauns žurnāls, kas ir gandrīz tāds pats kā citi? Struktūra identiska. Saturā - sakarīgs raksta par jaunības kultu un novecošanu, nākamie atvērumi - plastiskās operācijas.

Es eju uz Kalvi Āgenskalna tirgū un man ir sajūta, ka esam jau draudziņi.

Sestdiena Abavas ielejā man beidzot iedeva šajā vasarā līdz šim iztrūkušo - īsto madaru un mazo mārsilu, un arī iemācījos jaunu puķīti - norgalvīti. Kas pa gabalu izskatās pēc pēterpogas, bet ir maigāka un gaisīgāka.

Šodienas ziņas no Tamperes, kur dēls praksē - pilsētas pļavas!

Dēls Tamperē vasaras praksē, atsūtīja bildes no uzņemošās skolas teritorijas - decaying wood garden. Zina, kas mammai patīk :)

Nope, es joprojām neesmu mainījusi darbu, bet strādāt ar dabas tēmām, nu tur ir kaut kas no HP.

Birojā pa logu ielido kamene, mēģinām viņu izvadīt ārā, kolēģe pienāk aplūkot - ā, Bombus hypnorum.

Ui, nepiesauc

Amatu pamet ilggadējais "Zaļās brīvības" vadītājs Brizga, viņa vietā stājas Apinis Līdzšinējais biedrības priekšsēdētājs Jānis Brizga amatā bija 26 gadus.

Man jau ļoti patīk šīs izmaiņas! www.delfi.lv/193/politics...

Braucot no Madonas uz Sauleskalna pusi, bieži piestāju pie Aronas kalna. Tā nogāze, pakāje un apkaime ir pilna pļavas augiem. Katru gads cits augs paņem vadošo balsi korī, tāpēc vienmēr var ieraudzīt ko jaunu. Īstā madara šogad maz, bet toties ārstniecības ancītis zied, un mīlīgais tīruma āboliņš.

Madonā “pie skaitļotājiem” atstāta nepļauta maliņa, nezinu, ar nolūku vai bez, bet saziedējušas dzelzenes, baltās madaras, pēterpogas.

Man nav pašai savas pļavas, tikai tādas pļavīgas vietiņas laukos, kur mēģinam nopļaut ik pa laikam. Un šodien šī vieta man pasniedza šādu dāvanu! Baltijas dzegužpirkstīte varbūt arī ir visbiežāk sastopamā starp Latvijas orhidejām, bet tāpat šis ir tik negaidīti un skaisti.

Cik forši, ka esi dabisko pļavu fans, tik tās noteikti nav manas, pilsētā tās ierīko mani kolēģi un apkaimju biedrības, bet vispār jau Latvijas dabiskās pļavas ir mūsu visu dārgums :) bet Iļģuciema KC skvērs gan izskatās tagad savdabīgi 😀

Tikai tagad pirmo reizi braucu ar jauno vilcienu! Varētu pie tā pierast, un arī lētāk, nekā no Pārdaugavas uz centru ar tramvaju.

Un patiešām, katram, kas kaut kādā veidā ar pļavu saskaras, agrāk vai vēlāk rodas tuvākas attiecības ar dažiem augiem, ir savi mīlulīši. Manējo vidū stabili ir arī kalnu āboliņš (Trifolium montanum) - līdzīgs baltajam, bet ar tādu spurainu, enerģisku galviņu un grafisku eleganci.

Mans mīļākais pļavas augs ir vizulis - Briza media, tas ir tas ar smalkajām sirdsveida skariņām, kas pļavā vizuļo un trīsuļo. Bet šogad es to nemaz vēl neesmu satikusi, tikai šeit - mazajā pļavas demo gabaliņā, ko kolēģes bija sagatavojušas Lampai. Tur līdzās arī lielziedu vīgrieze, pīpene un citas.

Šīs vasaras lielākais pasākums visiem, kam interesē pļavas un daba!

Un piesekojiet @latvijasdabasfonds.bsky.social :)

💪💪💪

Kailgliemeži ir šausmas. Un to izplatība pieaug. Dabisko ienaidnieku nav. Manos laukos Vidzemes augstienē vēl nav uzrāpušies.

Vasaras mājas pagalms. Te parasti bija mauriņš, bet šogad nav nopļauts. Saziedējušas madaras, pelašķi, smildziņas. Nav ar nodomu “atlaists”, tiks pļauts, bet jauki pavērot, kādi augi izlien ārā.

Pieejas maiņa uz mazāku pļaušanu ir ļoti lēns process un dažādos līmeņos, bet tas notiek. Un jā, reizi vai divas sezonā arī ir jāpļauj. Pilsētas pļavas tiek pļautas, dabiskās pļavas pļauj. Jautājums - kad, cik bieži.

Tur galīgi neko nepasliktina! Arī kopumā mēs noteikti varam pļaut retāk.

Parasta ielas mala manā rajonā, parasts rīts un pēterpoga, kas sadarbojas ar kādu apputeksnētaju.

Un ne tikai tāpēc. Urbānā vide kļūst arvien nozīmīgāka dabas daudzveidībai gan tāpēc, ka pilsētās dzīvo lielākā daļa cilvēku, gan tāpēc, ka dabai arvien mazāk vietas zemes izmantošanas maiņas dēļ. Dreiliņkalns ir izcils piemērs urbānajai dabai.

Mēs strādājam ar pļavu atjaunošanu visā Latvijā, darām to jau gadiem, sadarbojamies ar lauksaimniekiem, kopīgi ar viņiem pa hektāram vien audzējam pļavu īpatsvaru. Mēs arī veidojam pilsētas pļavas - trīs no tām ir Dreiliņkalna apkaimē. Tāpēc šogad festivāls tur.