Kaspars Funts

Vēl trakāk. Zafirai jāizgriež rats, arkā jāattaisa vāciņš, tad līdz elkonim jābāž iekšā roka un "aklajā" tikai ar tausti ļoti šaurā spraugā.

Trīs stundas paņēma vasaras putekļu, putekšņu un zirnekļtīklu nosūkšana, kā arī sliežu virsmu tīrīšana. Un nu Ziepniekkalna mezglā ir debess. Ņemšanās ar lokšņu līmēšanu un pēc tam 4 m garās lapas uzstādīšanu bija pamatīgs pārbaudījums pacietībai.

Opel Zafira B ir lielisks vāģis līdz brīdim, kad jānomaina tuvo gaismu spuldzes. Tā ir vāļāšanās blakus dampim pie priekšējā rata un atbaidošu vārdu nerimstoša plūsma vismaz 30 minūtes. Līdzīgi būtu mēģināt mazgāt zobus, zobubirsti mutē iestumjot caur blakusdeguna dobumiem.

Ja interesē Latvijas zvejniecība, tad reku tikko izdota jauna grāmata.

Nakts putnu migrācijai bija laba, gan jau ka pāri sētai kaut kas lidoja, bet rītausmā te lejā nenonāca nekas. Pirmajās 2 tīklu apgaitās tikai 3 sarkanrīklītes, 1 melnais mežastrazds un pavasara putniņš - žubīte (attēlā). Nu tad nav ko lieki skraidelēt un jārauj tīkli ciet.

Pirmā apgaita.

Pēc lietainās nedēļas sinoptiskā situācija vērsusies tik jauka, ka ir augsta varbūtība zvērīgām nakts migrācijām, un man ir cerība, ka daļa spārnoto debesu ļaužu nākamajās divās rītausmās nāks lejup sētā.

Jā, šie ir citi, bavārieši kastītē.

Ja dzelzceļa modelisma iemītniekus mērogā 1:87 apvieno ar bonsai kociņu.

Spriežot pēc meteoprognozēm, šī laikam bija pēdējā diena līdz nākamās vasaras sākumam, kad kociņš tika laukā saules un siltuma peldei.

Sanāca pie dzelzceļa arī mazliet padarboties ar pieturas punktu. Vēl būs jāvecina. Bet nu pirmo un pēdējo reizi ņēmos ar lāzergriezto kartonu - viss ļurīgs un nestabils, nejēdzīga bakstīšanās. Plasmasa te vislabākā štelle. Šo gan nepirku, bet tirgotājs deva par brīvu pie cita pasūtījuma.

Izrevidēju gredzenošanas saimniecību - utilizācijai savācās diezgan daudz beigto zemtīklu pīkstuļu. Bija jau ar tiem ko turēt - vasarās saulē pārkaršana un negaisos izmirkšana, rudeņu rītos miglas mitrumā vai sasaluši salnās. Vienam ziemā Rīgā skapī eksplodēja baterija; laime, ka bez aizdegšanās.

Sētā rudens mazputniņi - zeltgalvītis (4,8 gr), mizložņa (9,5 gr), pelēkā zīlīte (10,4 gr).

Vai pīrsings.

Gredzenu krājuma atjaunojums pāris nākamajām sezonām. Un varbūt arī šai, ja vēl čuņčiņi caurceļos sētu vai vēlāk rudenī būs kāda ķeģu invāzija.

Tagad kā jau rudenī - rīta cēlienā ar pīkstuļiem apzvejoju nakts migrantu pielidojumu un pēc tam nekā daudz vairs nav. Ja nav, tad tīkli ciet un var atlaist ieturēties uz mājas kafejnīcu dienām Neretas baznīcā. Noslēgumā bezgala gards "Saldais grēciņš".

Mazais mušķērājs, 9,8 grami, viena no retajām Latvijas sugām, kas ziemo Indijā. Atjēgušies, ka drīz paliks aukstāks, arī tuvie migranti - sarkanrīklītēm lieli zemādas enerģijas tauku krājumi, bet debesīs visu rītu skrej pāri prāvi žubīšu bari.

Sācies atkal laiks, kad tīklu pirmā rīta apgaita tumsā, sikspārņiem vēl turpinās medības, krūmos sāk tikšķēt sarkanrīklītes, Štulvja purvezerā iebrēcas ziemeļu gulbji, bet debesīs rukšķ migrējošie gārņi.

Neretas baznīcas zvana tornī.

Mājas kafejnīcu dienas Neretas baznīcā. Bija ļoti gardi. Un saldajā skaists ērģeļmūzikas koncerts. Svētdien mājas kafejnīcu dienas te turpinās, tā ka nāciet un brauciet.

Abu piemājas purvu malās viņu daudz, Latvijas meži viņu pilni, pa laikam ieklīst sētā, bet gredzenošanai te noķeru ļoti reti. Caurceļojošs zeltgalvītis, 5,4 grami. Latvijas un Eiropas mazākais putniņš.

Tīrot dūmvadus - sētas gredzenošanas poligons it kā no pašām debesīm.

Ozoltēvs arī viens atnāca, 179 grami.

Nezinu, tas ir bijis domāts kā galdauts vai gultas pārklājs, bet lieliskajā Neretas otro roku veikalā dabūju sev elegantu jaunu apmetni sevišķiem gadījumiem.

Pēc nedēļas Neretā.

Rit 13. sezona un sētā 12000. apgredzenotais putns šodien bija, protams, peļkājīte - suga, kas tagad masveidā caurceļo. Līdz šim kopā te esmu apgredzenojis 81 putnu sugu.

Tuvojas aukstā iekštelpu sezona. Debesu uzstādīšana prasīs zināmu nervozitāti.

Kociņš no Neretas uz Ziepniekkalnu.

Divarpus nedēļās sētā Neretā apgredzenoju 31 sugas 461 putnu. 4.attēlā - caurceļojošs iedzeltenais ķauķis (12,3 grami) ceļā atpakaļ uz mājām Dienvidāfrikā.

Sākumā pavirši skatoties, šķiet, plašajā ūdens klaidā neviena paša putna. Bet ieskatoties - tālumā zemu virs ūdens bezdelīgu tūkstoši medī kukaiņu miljonus. Saukas ezers.