Kaspars Funts

Caurceļo ķauķi (attēlā - iedzeltenais), mušķērāji (attēlā - melnais), čipstes (attēlā - koku).

Sētā sāk parādīties arī uz Āfriku caurceļojošie mušķērāji, attēlā - pelēkais.

Rīta pirmā apgaita. Jau pilnvērtīga rudeņošana.

Tālā ceļā nav jēgas staipīt līdzi to, ko neizmanto. Lidojot pāri Vidusjūrai&Sahārai, viņš daļēji pats sevi apēdīs - liela daļa kuņģa, zarnu, aknu, nieru u.c. audu tiks pārstrādāti lidošanas enerģijā. Kad lidojums beigsies, 2 līdz 3 dienās visu ataudzēs un varēs atsākt ēst. Dārza ķauķis, 18,6 grami.

Sētas vecais skaistais pīlādzis galīgi nokaltis, vien vakaru pusē nedaudz dzīvu zaru ar dažām ogām. Apakšējā resnzarā izveidojies smuks dobums - varbūt nākampavasar te kāds iemājos.

Ir valstu populāciju novertējums un kopējais pasaules novertējums visām sugām, daudzām ļoti aptuvens. Protams, daļa putnu iet bojā migrācijas laikā, sevišķi pirmajā rudens migrācijā pēc sķilšanās vasarā.

Svirlītis, 9,6 grami. Migrē viens naktīs, ceļā uz lietusmežiem Āfrikā.

Ja mežs pārmitrs, auksts un beku nav, jāiet uz Gaileņu kalniņu - tur tās allaž ar garantiju, varēs vismaz pagatavot 'Chanterelles des forêts de la mère patrie dans une sauce légère à la crème et à la farine aérée'.

Rīgas istabas mazais kociņš uz pāris nedēļām atbrauca savvaļā pie saviem svabadajiem Sēlijas pļavkrūmāju brāļiem.

Parasti sētā grauzēji sāk nākt mājā septembra vidū vai vēlāk. Šovasar laikam tāpēc, ka lietavu rezultātā augsne pārmitra un tajā īsti nevar dzīvot, grauzēji mājā nāk kopš jūlija sākuma. Pāris nedēļas aprīti visi mumificējošie našķīši, pie reizes man uz kušetes sagrauzts spilvens.

Kas labs, tas labs. Ziepniekkalna apkaimes svētki Ēbelmuižas parkā - pa pirmo. Visu laiku dzīvā mūzika, visādas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, bufete, daudz ļaužu, nekur nav jābrauc - izej no mājām un esi svētkos.

Ar elektroskrejriteni izbraukāju līdzi sastāvam garajā līnijā līdz Kalnam, visu labi apskatīju un sabildēju. Ventspils mazbānīša līnija ir superaugstā līmenī, pasaules klase. Viss ritošais sastāvs atjaunots un lieliski uzturēts, lokomotīves spodras un visu laiku tiek pucētas.

Vakar bija darīšanas Ventspilī un 1,5 sanāca piršmķirīga dzelzceļošana. Superīga mazbānīša līnija, kas izbūvēta pa Ventspili ārpus Piejūras parka loka. Pats jaukākais, ka tieši šī Ml-611 lokomotve senlaikos kursēja pavisam netālu no mūsu sētas līnijā Nereta - Viesīte - Jēkabpils.

Kaut kā šķita, ka slokas migrē vēlāk uz rudens pusi. Bet ne, arī slokām kustība ir sākusies - no rīta pie mājas dārzā (Ziepniekkalnā) atradu liecību. Te viņas ir tikai migrācijas laikā, tuvumā nav manītas ligzdojam.

No Šveices ir jāmuito.

Tie ir superīgākie veikali ar skaistu interjera dizainu. Viens ir Engures centrā. Es tur pirmajā reizē, pirms iepirkos, vienkārši kādu ilgu laiku mieloju acis, kas klejoja pa smukajiem plauktiem, kārbiņām un burciņām.

Sēta, tīkls un miglas ceplītis. 8,6 grami. Paceplīši, kaut visu vasaru šeit ir pulka, man tīklos parasti sāk parādīties rudens kustības sākumā, tāpēc šī suga allaž saistās ar rudeņiem. Sevišķi vēl tādā miglainā rītā, kad jau prāts sliecas uz rudeņošanu.

Neretas muižā sākusies atjaunotne - uzlikts jauns dakstiņu jumts ar notekām un turpinās darbi. Nav šaubu, ka izdosies. Pedējos divos attēlos - Neretas muižas vecais parks. Te ir skaisti un būs vēl skaistāk.

Neretas autoostā ierīkots Neretas tūrisma informācijas punkts. Telpas kapitāli izremontētas un skaisti iekārtotas, plaša tūrisma informācija un suvenīri. Iepazinos ar vadītāju un ilgi norunājām par Neretu un Sēliju. Uzzināju par superīgām lietām, kas Neretā un apkaimē vēl taps.

Šajā sienā dzīvo pulka svabado ļaužu, arī ciršļi un peles. Pirms nedēļas viens cirslis netālu no manas galvas ielīda spraugā. Tagad, bildējot spraugu, atradu, ka vienā ir beigta perfekti mumificējusies pele. Smaržo kā vītināta zivs kažozkādas mēteļa kabatā.

Šāds te vēlīns brālītis jau labā rīta gaismā bija tīklā. Kaut kādi sikspārņi dzīvo gredzenotavas sienā - vakaros, kad tur sēžu, balstīdams muguru pret sienu, viņi man pie galvas tur pa šķirbām lodā iekšā un ārā uz savām mājām.

Ceļā uz Āfriku. Tagad aizlido prom lakstīgalas. Šai bija uzkrāts liels zemādas tauku apjoms, kas kalpo kā enerģijas avots tālajiem nakts lidojumiem.

Aukstā sezona nav aiz kalniem - jāeļļo lokomotīvēm asis. Un pēc tam pa 25 minūtēm katrā virzienā, lai viss labi saeļļojas.

25-gadīgais Madis šogad galīgi pazaudējusi dzirdi. Tagad, ar viņu runājot un viņai nedzirdot, sakāmo dublēju ar žestiem. Izskatās, ka saprot. Kad paglaudu, pieliecos un runājot piespiežu muti viņas galvai - tā viņa manu balsi un intonāciju "dzird" caur skaņas vibrācijas pārnesi.

Kopš ziemas, kad man šo kociņu uzdāvināja, es visu darīju pareizi. Taču aprīļa vidū tas pārstāja augt. Tad es atkal ļoti aktīvi visu darīju, bet augšana neatsākās. Tagad pārlasīju šo grāmatu, un man pieleca, kāpēc autors teju katrā nodaļā nemitīgi atgādina - pacietību un mieru.

Arī brūno čakstu mazuļi uzauguši. Drīz uz Āfriku. Knābja kaktiņā ērce, pirms putna palaišanas izrāvu.

Sētā no tālajiem migrantiem vairs dzied tikai upes un kārklu ķauķi, vālodze un mazais svilpis. Tūlīt arī viņi apklusīs. Sētu pārlido pēcligzdošanas riekstrozis, ieķērkdams rudeni, un ieklīst nometnieciskais blandoņa svilpis (attēlā).

Mainība. Ja vakar sētā bija pēcligzdošanas pieplūdums ar apgredzenotiem 9 sugu 31 putnu, tad šodien diezgan liels klusums - upes ķauķis (attēlā) un vēl šis tas. Ķauķu u.tml. kukaiņēdāju vasara ir beigusies, sākas rudens migrācija.

Pēcligzdošanas kustība turpinās. Pēc iepriekšējām divām tukšajām nedēļas nogalēm sētā izligzdojušo mazputniņu pieplūdums (3.attēlā koku čipste).

Vēl viena laba grāmata par Neretas un apkaimes vēsturi. Vairs nevar nopirkt, dabūju tāpēc, ka ir tas gods pazīt autori.