Edgars Engīzers

Luterāņi 31. oktobi atzīmē kā Refomācijas dienu, godinot 1517.gadā Martina Lutera 95 tēžu publiskošanu nosūtot vēstulē bīskapam, kas vēlāk transformējās stāstā par to pienaglošanu pie Visu Svēto baznīcas durvīm Vitenbergā, kura pamatojums ir leģendām apvīts.

Protestantiskajā Eiropā mirušo piemiņas tradīcijas konsolidējās ap Mirušo piemiņas dienu un kapusvētkiem, bet latviešu folklorā šīs pašas tradīcijas saglabājās kalendāri nenoteiktā plašākā nogrieznī - veļu un kekatu laika tradīcijās ar maskošanos, gājieniem un mirušo pieminēšanu.

Mainoties kalendāriem, Mārtiņu (Martinmas - Tūras bīskapa sv.Martina godināšana) atzīmēšana iekrita laikā, kad iepriekš tika atzīmēts Helovīns, tādēļ īru tradīcijā Mārtiņus arī dēvē par Veco Helovīnu.

Un, protams, tāpat kā daudzi citi kristīgi svētki, arī Visu Svēto dienas priekšvakara svinības iekļāva rituālus un prakses, kas bija attīstījušās daudz senākā pagāniskā sabiedrībā un gan pagāniskajā, gan kristīgajā tradīcijā šis ir laiks, kad dzīvie komunicē ar mirušajiem.

Katoliskajā pasaulē 1. novembris tiek atzīmēts kā Visu Svēto diena. Attiecīgi iepriekšējā vakarā - Visu Svēto dienas priekšvakars, kas pasaules atpazīstamību ieguvis caur skotu valodas izrunu - (All)Hollow-e'en. 1752.gadā starpība starp kalendāriem bija 10 dienas.

Vēstures pētniecība ir pagātnes izzināšanas ceļš un vienlaikus pašrefleksija. Tā ir saruna par pagātni, bet arī par tagadni. Neviena sabiedrība nevar sevi saprast, ja tā neapzinās savu veidošanās ceļu – kā mēs esam nonākuši tur, kur esam šodien. @unabergmane #HistoryTheory

Baltijas neatkarība bija tests ASV vērtībām. Saruna ar vēstures pētnieci Unu Bergmani Vēsturiski Amerikas Savienotās Valstis (ASV) uzskatīja, ka Baltijas valstīm jābūt neatkarīgām, taču negribēja padarīt šo jautājumu par savas ārpolitikas prioritāti. Tomēr bija skaidrs – Balt...

Kādēļ ir nozīmīgi pašiem pētīt savu vēsturi? Una Bergmane: Vēsture ir stāsts par to, kas mēs esam un no kurienes nākam – kā tauta, kā sabiedrība, kā valsts. Vēl dziļākā līmenī – kas mēs esam kā cilvēki. www.lsm.lv/raksts/dz... #HistoryTheory @unabergmane.bsky.social

Tas pats vērojams arī internacionālistu vidē. Radikalizācija ir iespējama visos politiskā spektra punktos. Turklāt klasiskais labējo-kreiso, tāpat kā klasiskais konservatīvo-liberāļu diskurs 21.gadsimta apstākļos neeksistē.

Just adding a pic for algorythm, it seems it likes that.

Conquest of Baltic provinces not only brought Russia shores and ports of Baltic see, but also captured well educated society, which allowed to modernize and Europeanize otherwise archaic and backwarded Russian state. #RussianHistory

Sometimes Russian propagandists looks at treaty of Nystadt and cries, that Peter I bought Baltic provinces from Sweden. In reality, it was a bloody war fought to conquer Estonia and Livonia 11 years before that treaty. #BalticHistory

Martinmas: saints, spiders’ webs, pagan pasts and prophylactics November 11th is St Martin’s Day, sometimes known as Old Halloween, when your goose is traditionally cooked

Mārtiņi jeb vecais Helovīns un šo svētku kristīgie pamati. Ir interesanti. Martinmas: saints, spiders’ webs, pagan pasts and prophylactics – The Irish Times

Ekonomikas vēsture nekad nav par ekonomiku vien. Tā ir par politiku, sabiedrību, tās kultūru un vērtībām, bez kurām ekonomika nevar pastāvēt arī mūsdienās. #grāmatplauktam

Kopš 2021.gada 15.oktobris pasludināts par valsts valodas dienu. Tomēr par valsts valodu latviešu valoda noteikta jau 1932. gadā un būtu kā tāda nostiprināta jau 1921.gadā, ja Satversmes sapulces deputātu vairākums spētu vienoties par izstradatās Satversmes 2.daļas pieņemšanu.

Latviešu vēsturnieku teorētisko uzskatu atspoguļojums Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas un Derīgu grāmatu nodaļas izdevumos no 1876. līdz 1918. gadam Referātā aplūkotas Rīgas Latviešu biedrības (RLB) izdotajos Latvijas vēsturei veltītajos darbos atspoguļotās atziņas par vēstures mērķiem un uzdevumiem, kas noteica latviešu historiogrāfijas rašanās a...

Latviešu vēsturnieku teorētisko uzskatu atspoguļojums Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas un Derīgu grāmatu nodaļas izdevumos no 1876. līdz 1918. gadam academia.edu/144457579/La... via
@academia #HistoryTheory #BalticHistory

Rīgas Latviešu biedrība pulcēja samērā plašas konservatīvo latviešu aprindas. Mūsdienās šis konservatīvisms tiek pārinterpretēts, aplami tsakoties saskatīt tā politisko dimensiju – pastāvošās kārtības un līdz ar to arī Krievijas impērijas varas nostiprināšanas atbalstīšanu.

Vēsturei uzmanība RLB izdevumos ir pievērsta maz un latviešu pašapziņas stiprināšana pamatā veikta caur literatūras, drāmas un folkloras popularizēšanu. Liela daļa no vēstures tēmām veltītajiem rakstiem veltīti patriotisma pret Krievijas impēriju stiprināšanai.

Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas un Derīgu grāmatu nodaļas publikācijās parādās idejas par latviešu rakstītu vēsturi kā “pareizāku” iepretim vācbaltiešu rakstītajai, kā arī par latviešu vēsturi kā latviešu pašapziņu stiprinošu elementu.

"Komunistiskā partija ir nožēlojama lappuse mūsu vēsturē. Nožēlojama un briesmīga." (c) Aivars Stranga RT www.delfi.lv/kultura... Un profesora jaunākais veikums viena no nozīmīgākajiem Latvijas vēstures posmiem atspoguļošanai jau pieejams grāmatnīcās.

Demokrātijas spožums un posts ir tajā, ka pārstāvniecību gūst arī grupas, kam kopējs labums, lai vai cik abstrakts tas nebūtu, neinteresē, arī grupas, kas ir atklāti nostājušās pret Latvijas Eiropeizāciju un pat pret tās neatkarību no Krievijas... Bet arī citām valsts iekārtām ir savi trūkumi.

Rietumnieciskais attīstības kurss, ko Latvija gājusi kopš valstiskās neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembra un tās atjaunošanas 1990. gada 4.maijā, kas sevī ietver demokrātiju un tiesiskumu, ir bijis nepieņemams pamanāmam un gana skaļam, bet tomēr absolūtam mazākumam.

1991. gada 3.marta aptaujā par neatkarību 411 374 (24.69%) balsoja pret. 2012. gada referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā 273 347 (24.88%) balsoja par. Latvijas sabiedrībā ir zināms īpatsvars cilvēku, kas neatbalsta Latvijas rietumniecisko orientāciju.

Latvijas vēsturē nav daudz referendumu, kuros ir sasniegts kvorums un tikai 3 referendumos ir pārsniegts miljons balsotāju slieknis. Viens no tādiem ir 2003. gada referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Bet arī tajā 325 980 (32,3%) cilvēki balsoja pret.