Kristīne Š.

Nikozija. Ziemeļkipra. Pusdienu laiks.
Es: How large is the donair plate?
Viesmīlis: Oh, not large, medium!

Arī viesmīlis - gardi smejas par manu sejas izteiksmi, noliekot šķīvi.

Nikozija.

Nevaru vēl saprast, kas tieši no visa, bet Kipra man dod siltas Islandes vaibu

Forši, paldies!

Paldies!

Man vajag rīt diemžēl

Respiratoru iegāde saprotu, ka šobrīd ir mission impossible?

Latvijā būtu jāpiestrādā pie projektu nosaukumu garumiem. Piemēram, EUROPASS atļautais garums ir 99 zīmes, pilns CovidLIFE nosaukums ir 134 zīmes...

Vai restartēt rūteri?

Lai gan slikti rādās, labi būs.

Saskaņā ar sākāmvārdu autobusa tablo.

Mēģinu pievienot kaķi lidojumam ar AirCanada. Mācība - nočeko, vai gadījumā rezervēšanas laiks, ko izvēlies, nepārklājas ar polar vortex. Aptuveni 12 stundas bija neiespējami pat sasniegt posmu līdz aģentam, kad izdevās - divas stundas rindā. Lai beigās aģents uzliktu uz brief hold jau 20 minūtes.

Kristīne: pēdējā reize tuvākajā laikā, kad piekrītu uz masu medijiem.
Arī Kristīne: Labi, šī gan pēdējā reize, kad piekrītu.
Arī Kristīne:

Reizēm sēžu un domāju, tik ļoti gribētos palielīties, cik man superīgs topošais vīrs, bet negribas arī riskēt pārlieku noreklamēt.

Es tā nojaušu, ka laikam tuvākajā laikā jāgaida noraidīts raksts? 🙄

Meklēju savu zen.

Aizvedu, jo vienu vakaru sāka pēc ēšanas šņākt. Šobrīd izskatās, ka norimies, bet mute ir jūtīga.

Pēc uzvedības spriežot? Tā, it kā neviens viņam nav pateicis, ka viņam ir četras smagas diagnozes, no kurām divas ir nāvējošas.

Bijām šodien pie vetārsta. Divas izvēles - ļaut, lai kaķim sāp zobi, vai riskēt ar vismaz divām stundām anestēzijas, lai zobus izrautu.

Anestēzija būtu no brainer, ja vien kaķim nebūtu diabēts un nieru mazspēja.

Un tas mazais rudais taču pats arī nevar pateikt, ko gribētu.

Es aizmirsu (true story), ka piektdien ir pārceltā brīvdiena. Bet jāsaka, ka mana gada otrā darba diena ir drusku gurdinošāka.

Pusotru stundu pirms jaunā gada pāriesniedzu noraidīto rakstu. Jāsāk jaunu gadu bez parādiem! (Un ātri jāizslēdz e-pasts, jo nevar zināt, vai nav kāds pāraktīvs redaktors).

Sveiciens! Iznīcībai netiktu īsti nolemti, bet aiznesti uz Otro elpu gan. Ar prieku nodotu gādīgās rokās!

Gada izskaņā un krāmējoties, piedāvāju divus maisus ar Rīgas laikiem. Vecākais no 2010.gada, jaunākais - 2016, precīzus numurus neesmu skaitījusi. Ja ir interese, pieejami Barona Centra apvidū!

Jā, tas "vajag" arī tur ir... Blakus noraidītiem rakstiem, noraidītiem projektiem, astoņdesmit stundu darba nedēļām un 12 stundu konferencēm. Un kaut kā joprojām vajag.

Tikko gāju OVP, kur kā riska faktors kā reiz ielikts - augsts psihoemocionālais stress darbā.

Man liekas, ka šeit ir tas elements, kur racionāli spēj pieņemt un akceptēt situāciju, bet katrs noraidījums tomēr iepilina vienu pilīti kausā ar nosaukumu "Vai es te iederos?".

Laikam jau var arī tādā rakursā, jā!

Ziemassvētki noslēdzas ar galda noraidījuma e-pastu no žurnāla. Mierina laikam apziņa, ka vismaz tas bija ātri un nesāpīgi, kā arī jau zināmais zemais apstiprinājumu procents, bet nu tomēr drusku sajūta, ka 2025. pirms aiziešanas vēl gribēja celī iešaut.

Nē, nu labi, ka ne Dear Case study...

Jā, un pašu akciju beigās nākas atcelt.

Šodien saņēmu LMT SIM karti. Bites mēģinājums mani paturēt bija - piedāvājot tarifu plānu par augstāku cenu, ar pakalpojumu, kas man nav nepieciešams. Par principu drusku piemaksāšu, bet tomēr gadu gaidā sūdzības sakrājušās...