Edmunds Vanags

Dēlam šodien jauks pārsteigums pastkastītē

Paldies, šis būs man jāpapēta.

Redz kā. Varbūt pat biju to lasījis kādreiz, bet tagad, kā sacīt, savām acīm savās asinīs.

Pirmie novērojumi ar glikometru, kas izbrīnīja: apēstā banāna (pārgatavojies) izraisītas glikozes paaugstināšanās.

Augšdelmā, sekojot instrukcijai vecākiem cilvēkiem.

Iešāvu glikozes sensoru. Jāseko līdzi tendencēm, nav variantu.

Ja patīk pirtis, tad pēriens Saules pirtī ir viens no labākajiem. Pērienā ietilpst arī dažādi jauki rituāli ķermenim (šī nav sadarbība).

Vēlīnās zemenes, šķirni nezināšu teikt. Stādi pirkti Augusta zemenēs.

Kraukšķīgas, mazliet skābenas, bet smūtijam sanāk. 29.11.24.

Šobrīd labi rezultāti man sanāk ar Claude Haiku

Neticami.

Rādīju studentiem lekcijā piemērus reklāmām, kur izmanto filmu zvaizgnes. Travoltu, Enistoni, Depu zināja pāris studentu. Steidzami jāatjaunina mūsdienu “zvaigžņu” saraksts.

Pamēģināju gpt kvalitatīvo datu analīzē. Netiek galā pat ar visprecīzākajiem promptiem. Noprotams, ka bez plaša konteksta tas nespēj precīzi atlasīt tēmas.

Darbs ar studentiem man no tā visa patika visvairāk, bet jā, ilgi to pavilkt nevar. Nu cerams, ka ar laiku šo sakārtos un akadēmiskais feodālisms būs sevi izsmēlis.

Šodien pirmo reizi pēc kovidmājsēdes aizgāju pie īsta friziera. Salonā valdīja pamatīga jautrība, sapratu, ka nākamreiz jāiet ar nelielu bāzīti.

Biju domājis aizparītu.

Neiespējami. Pastāvošai iekārtai lēti lektori ir izdevīgi. Tai arī patīk ievilkt lētticīgākos garos solījumu tuneļos “būs labi, pacieties”, lasi, strupceļos.

Rītdiena ir otra vislabākā diena, kad apdarīt darbus.